Google pārredzamības atskaite

Apgalvojot, ka pieprasījums ir “nevajadzīgs, pārāk plašs, grūti izpildāms, tas apdraudētu tirdzniecības noslēpumus un varētu atklāt lietotājus identificējošu informāciju”, Google atsakās izpildīt Tieslietu ministrijas pieprasījumu iesniegt datus par miljoniem lietotāju meklēšanas vaicājumu. Pieprasījums tika iesniegts saskaņā ar ASV Patriotu likumu un šķietami bija valsts iestāžu mēģinājums ievērot likumu par pornogrāfiju tiešsaistē.

Definējot atvērtas sistēmas, atvērtas tehnoloģijas un atvērtu informāciju, Google izklāsta Pārredzamības atskaites ideoloģisko pamatojumu. Rindkopā par pārredzamību tiek apspriesti rīki un citi mehānismi informācijas kopīgošanai ar lietotājiem, kā arī uzdots jautājums “Kā var veicināt lietotāju piesaisti produktam, palielinot pārredzamību?”.

Citējot Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas pantu “Katram cilvēkam ir tiesības uz pārliecības brīvību un tiesības brīvi paust savus uzskatus”, Google piedāvā rīku “Valsts iestāžu pieprasījumi”, lai informētu lietotājus par valsts iestāžu iesniegtajiem lietotāju datu vai satura noņemšanas pieprasījumiem. Paziņojumā Deivids Dramonds (David Drummond) rakstīja: “Mēs ceram, ka šis rīks sniegs priekšstatu par apmēru, kādā valsts iestādes visā pasaulē pieprasa cenzūru un datus”.

Dažus mēnešus pēc rīka “Valsts iestāžu pieprasījumi” ieviešanas Google pievienoja datus par produktu datplūsmas pārtraukumiem un apvienoja rīkus, lai izveidotu pirmo Pārredzamības atskaiti. Jaunā, interaktīvā rīka mērķis bija parādīt lietotājiem, kā politika ietekmē piekļuvi informācijai, un veicināt diskusijas par brīvu informācijas apriti tiešsaistē.

Atjauninājumos pievienotā iespēja filtrēt pēc valstīm lietotājiem ļāva vienkāršāk atrast tendences datos. Atskaitēs arī tiek atklāti iemesli, kādēļ uzņēmumam Google tiek pieprasīts noņemt saturu, piemēram, neslavas celšana vai naidīgs saturs. Pirmo reizi Google sāk atklāt, cik liela procentuālā daļa no lietotāju datu iegūšanas pieprasījumiem tiek pilnībā vai daļēji izpildīta.

Datus var eksportēt dažādos mašīnlasāmos formātos. Izstrādātāji un pētnieki var vizualizēt šos datus dažādos veidos vai apvienot tos ar citu organizāciju sniegto informāciju, lai izvirzītu un pārbaudītu jaunas hipotēzes.

Piecus mēnešus pēc interneta veicinātās politiskās darbības, kas ASV novērsa PIPA un SOPA tiesību aktu pieņemšanu, Pārredzamības atskaitei tiek pievienota jauna sadaļa. Tajā ir publicēta informācija par autortiesību īpašnieku pieprasījumiem noņemt Google meklēšanas rezultātus, kas, iespējams, novirza uz saturu, ar kuru tiek pārkāptas autortiesības.

2012. gada jūlijā Twitter sāk publicēt informāciju par to, kā valsts iestāžu pieprasījumi ietekmē informācijas brīvību internetā. Nākamā gada laikā tāpat sāk rīkoties Microsoft, Apple un Facebook, padarot pārredzamības atskaites par nozares praksi.

Papildinot lapu par lietotāju datu iesniegšanas pieprasījumiem ASV, Google pievieno vispārīgu informāciju pa to, cik valsts drošības vēstuļu par lietotāju datiem Google saņem, un attiecīgo kontu skaitu.

Edvarda Snoudena sākotnējā nopludinātā informācija atklāj, ka NSA pieprasīja uzņēmumam Verizon katru dienu sniegt informāciju par visiem tās sistēmā reģistrētajiem tālruņa zvaniem. Pārējā atklātā informācija par valsts iestāžu novērošanas darbībām starptautiskā mērogā satricinās pasauli un atkārtoti uzsvērs to, cik svarīga ir pārredzamība tiešsaistē.

Vadītājs Lerijs Peidžs (Larry Page) un juridiskais direktors Deivids Dramonds apliecina, ka “mēs neesam pievienojušies nevienai programmai, kas ASV vai citu valstu iestādēm ļautu tieši piekļūt mūsu serveriem”. Google emuārā publicētajā ziņojumā viņi norāda: PRISM gadījums tikai apstiprina to, ka ir nepieciešama vēl pārredzamāka pieeja, un to, cik svarīga ir Google Pārredzamības atskaite.

Vēloties saņemt atļauju publicēt vairāk datu par pieprasījumiem, kas saistīti ar valsts drošību, Google nosūta ASV Ģenerālprokuratūrai un Federālajam izmeklēšanas birojam pieprasījumu, kuru parakstījis Google juridiskais direktors Deivids Dramonds. Vēstulē Google īpaši pieprasa atļauju lietotājiem atklāt informāciju par FISA pieprasījumiem.

2006. gadā Google ieviesa pakalpojumu Droša pārlūkošana, kas tīmeklī atklāj nedrošas vietnes un paziņo lietotājiem un vietņu īpašniekiem par iespējamu kaitējumu. 2013. gada jūnijā Google sāka publicēt pakalpojuma Droša pārlūkošana datus, tostarp statistiku par atklāto nedrošo vietņu izplatību un lietotājiem sniegtajiem paziņojumiem. Google vēlāk pievienoja meklēšanas rīku, kas lietotājiem ļauj pārbaudīt URL statusu pakalpojumā Droša pārlūkošana.

Jau kopš dibināšanas uzņēmums Google ir atbalstījis HTTPS, un no 2010. gada šāda veida savienojumi tiek piedāvāti pēc noklusējuma. Jaunās izmaiņas nozīmē, ka neviens nevar pārtvert ziņojumus, kas tiek pārsūtīti lietotāju un Gmail serveru starpā.

Eiropas Savienības Tiesa nolemj, ka lietotājiem ir tiesības lūgt noņemt informāciju no sava vārda meklēšanas rezultātiem, ja informācija ir “neadekvāta, neatbilstoša, zaudējusi atbilstību vai pārmērīga”. Šīs “tiesības pieprasīt noņemšanu” nozīmē, ka ES pilsoņi var pieprasīt meklētājprogrammām no rezultātiem noņemt konkrētas saites, kas tiek parādītas, meklējot šīs personas vārdu. Dažus mēnešus vēlāk Google Pārredzamības atskaitei pievieno jaunu sadaļu, kurā sniegta informācija par šī lēmuma ietekmi.

Jaunās sadaļas mērķis ir palīdzēt lietotājiem izprast, vai viņu e-pasta ziņojumi ir aizsargāti ar šifrēšanu. Vienlaikus Google publisko Chrome paplašinājuma End-to-End pirmkodu, lai atklātā koda kopiena to varētu testēt, izvērtēt un uzlabot.

Šajā atjauninājumā Google pievieno informāciju par to, cik pieprasījumu iesniegt lietotāju informāciju ir iesniegušas valsts iestādes, lai veiktu kriminālizmeklēšanu. Šajā atjauninājumā ir publicēti arī lietotāju informācijas pieprasījumi, kas iesniegti saskaņā ar Ārvalstu izlūkdarbības uzraudzības likumu (FISA — Foreign Intelligence Surveillance Act) un valsts drošības vēstulēm.

Reaģējot uz lietotāju jautājumiem par to, kā Google izmanto viņu informāciju, Google izveido vietni privacy.google.com, lai publicētu lietotājus interesējošo informāciju, piemēram, kādus datus Google vāc, kā šie dati tiek izmantoti vai kā lietotāji var gādāt par informācijas drošību.

Apliecinot savu vēlmi gādāt par drošību, Google Pārredzamības atskaitei pievieno jaunu sadaļu “HTTPS”, kurā sniegta informācija par HTTPS savienojamību Google tīklā un vietnēs tīmeklī. Drīz vien interneta drošības aizstāvji sāk izmantot šo informāciju, lai veicinātu plašāku HTTPS izmantošanu.

Google komandas divus gadus strādāja, lai Pārredzamības atskaites dažādās sadaļas apvienotu vienā platformā ar vienotu izskatu. Viens no izmaiņu mērķiem bija sniegt vairāk datu un konteksta. Jaunā Pārredzamības atskaites versija atspoguļo darbu, ko Google darbinieki ir paveikuši 7 gadu, lai nodrošinātu pārredzamību, un dod atspēriena punktu nākotnei, kurā šī misija turpinās attīstīties.

2018. gada 26. februārī mēs papildinājām ziņojumu “Informācijas noņemšana no meklēšanas rezultātiem saskaņā ar Eiropas Savienības iedzīvotāju konfidencialitāti” jeb “Tiesības pieprasīt noņemt informāciju par sevi”, iekļaujot datus par tiem satura un tīmekļa vietņu veidiem, kurus lietotāji lūdz noņemt no meklēšanas rezultātiem. Šie papildu dati tika vākti, tikai sākot ar 2016. gada janvāri, kad mūsu satura pārskatīšanas komanda sāka manuāli pievienot anotācijas katram pieprasījumā pievienotajam URL, lai mēs varētu noteikt un novērtēt noņemšanas pieprasījumu apjomu. Ziņojums tika papildināts laikā, kad tika publicēts iekšēji izstrādātais pētījums “Tiesības trīs gadu laikā pieprasīt noņemt informāciju par sevi”, kura datu analīzē tika izmantota tā pati datu kopa. Mūsu nolūks bija piedalīties tā brīža diskusijā par konfidencialitātes tiešsaistē tiesību un tiesību piekļūt likumīgai informācijai tiešsaistē savstarpējo mijiedarbību.

2018. gada 23. aprīlī mēs publicējām pirmo YouTube kopienas vadlīniju piemērošanas ceturkšņa atskaiti, kurā sniedzām datus par 2017. gada 4. ceturksni. Šajā atskaitē ir publiski pieejami apkopotie dati par mūsu centieniem noņemt saturu, ar kuru tiek pārkāptas YouTube kopienas vadlīnijas, un sniegts ieskats par to, kā mēs apvienoti izmantojam automātiski veikto atzīmēšanu un cilvēku veikto atzīmēšanu, lai piemērotu mūsu politikas lielā mērogā.

2017. gada 1. oktobrī stājās spēkā Sociālo tīklu tiesībaizsardzības likums (“Netzdurchsetzunggesetz” jeb NetzDG). Tajā tika norādītas prasības par nelikumīga satura noņemšanu un šāda satura noņemšanas ilgumu attiecībā uz sociālajiem tīkliem ar vairāk nekā 2 miljoniem reģistrētu lietotāju Vācijā. Šajā likumā ir atsauces uz 22 statūtiem par nelikumīga satura definēšanu, kā arī ietverta prasība katram pakalpojumam, uz ko attiecas NetzDG, ik pēc 6 mēnešiem nodrošināt pārskatus par noņemšanu saskaņā ar šo likumu. 2018. gada 26. jūlijā tika publicēts pirmais NetzDG pārskats.

Vairākās ASV Kongresa sēdēs, kas notika 2016. beigās, Google apņēmās ievērot četras prasības par vēlēšanu reklāmu pārredzamību un atbildīgumu. 2018. gada 15. augustā tika izpildītas pēdējās divas no šīm četrām prasībām, piedāvājot pirmo pārredzamības atskaiti par vēlēšanu reklāmām (“Politiskās reklāmas Google tīklā”) kopā ar reklāmu materiālu bibliotēku.